Olas ārējais apvalks, kas galvenokārt ir veidots no kalcija karbonāta.
Atkarībā no vistas šķirnes var būt balta, brūna vai pat zili zaļa.
Krāsa neietekmē olas kvalitāti, gatavošanas apstākļus, uzturvērtību vai čaumalas biezumu.
Galvenais olu riboflavīna un olbaltumvielu avots.
Augstvērtīgām olām veido augstāku uzkalnu un mazāk izplūst kā olas baltuma šķidrais slānis.
Zemākas kategorijas olām ir šķidrāks un nav atšķirams no olas baltuma šķidrā slāņa.
Gaisa kabata, kas veidojas olas resnākajā galā.
Veidojas, samazinoties olas satura tilpumam, tai pēc dēšanas atdziestot.
Olai kļūstot vecākai, gaisa kameras izmērs palielinās.
Ir tuvāk čaumalai.
Augstvērtīgām olām izkliedējas ap biezā olas baltuma slāni.
Olas dzeltenā daļa.
Krāsa ir atkarīga no vistas barības, bet nav olas uzturvērtības rādītājs.
Olā esošo vitamīnu, minerālvielu un tauku galvenais avots; veido apmēram pusi no olā esošajām olbaltumvielām.
Divi apvalki – iekšējais un ārējais – ap olas baltumu.
Veido aizsargbarjeru, pasargājot no mikroorganismu iekļūšanas.
Gaisa kamera veidojas starp abiem šiem apvalkiem.
Olas ārējais apvalks, kas galvenokārt ir veidots no kalcija karbonāta.
Atkarībā no vistas šķirnes var būt balta, brūna vai pat zili zaļa.
Krāsa neietekmē olas kvalitāti, gatavošanas apstākļus, uzturvērtību vai čaumalas biezumu.
Galvenais olu riboflavīna un olbaltumvielu avots.
Augstvērtīgām olām veido augstāku uzkalnu un mazāk izplūst kā olas baltuma šķidrais slānis.
Zemākas kategorijas olām ir šķidrāks un nav atšķirams no olas baltuma šķidrā slāņa.
Gaisa kabata, kas veidojas olas resnākajā galā.
Veidojas, samazinoties olas satura tilpumam, tai pēc dēšanas atdziestot.
Olai kļūstot vecākai, gaisa kameras izmērs palielinās.
Ir tuvāk čaumalai.
Augstvērtīgām olām izkliedējas ap biezā olas baltuma slāni.
Olas dzeltenā daļa.
Krāsa ir atkarīga no vistas barības, bet nav olas uzturvērtības rādītājs.
Olā esošo vitamīnu, minerālvielu un tauku galvenais avots; veido apmēram pusi no olā esošajām olbaltumvielām.
Divi apvalki – iekšējais un ārējais – ap olas baltumu.
Veido aizsargbarjeru, pasargājot no mikroorganismu iekļūšanas.
Gaisa kamera veidojas starp abiem šiem apvalkiem.
Dietologs un uztura ārsts Atis Tupiņš: “Interneta vidē ikvienam ir brīvi pieejami padomi par to, kā sabalansēt uzturu, un domas dalās par to, ko ēst, vai – tieši pretēji – ko neēst. Taču esmu ārsts ar 36 gadu pieredzi un vēl ne reizi neesmu dzirdējis vai lasījis, ka būtu nopietns, pamatots iemesls, lai neieteiktu ēst olas, protams, ja produkta ražošanas procesā tiek ievēroti kvalitātes standarti.
Pastāv četri olu tipi, kurus nosaka dējējvistu turēšanas veids. Balticovo piedāvā visu četru tipu veidus.
Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, tiek turētas sprostos, kuriem ir likumdošanas aktos noteikts minimālais telpas izmērs uz vienu putnu, kas olu ražotājiem ir jānodrošina. Uz sprostos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 3.
Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, tiek turētas kūtīs, kurās tām ir iespēja brīvi pārvietoties pa kūti ārpus sprostiem. Uz kūtī turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 2.
Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, var brīvi pārvietoties kūtī un tām ir iespēja uzturēties ārā. Uz brīvos apstākļos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 1.
Dējējvistas, kuras dēj šīs olas, var brīvi pārvietoties kūtī un tām ir iespēja uzturēties ārā, turklāt tām tiek nodrošināta bioloģiska pārtika. Uz bioloģiskos turēšanas apstākļos turētu vistu olām uzdrukātais kods sākas ar ciparu 0.
Norāda dējējvistu turēšanas metodi: jo tas ir mazāks, jo labvēlīgākos apstākļos vista ir dzīvojusi.
0 – olas ir iegūtas bioloģiskajā saimniecībā
1 – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos
2 – kūtī dētas olas
3 – sprostos dētas olas
Zināt olu izcelsmes valsti ir būtiski, jo Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda Latvijas ražotnes. Tik stingra kvalitātes uzraudzība nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Neapskatot kodu, daļa iedzīvotāju iegādājas olas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas Savienības standartus. Turklāt nereti importētājām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi.
Rāda Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumam piešķirto identifikācijas numuru.
Atklāj, kurā valstī ola ir iegūta. LV apzīmē Latviju, PL – Poliju, bet LT – Lietuvu, utt.
Norāda dējējvistu turēšanas metodi: jo tas ir mazāks, jo labvēlīgākos apstākļos vista ir dzīvojusi.
0 – olas ir iegūtas bioloģiskajā saimniecībā
1 – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos
2 – kūtī dētas olas
3 – sprostos dētas olas
Rāda Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumam piešķirto identifikācijas numuru.
Atklāj, kurā valstī ola ir iegūta. LV apzīmē Latviju, PL – Poliju, bet LT – Lietuvu, utt.
Zināt olu izcelsmes valsti ir būtiski, jo Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda Latvijas ražotnes. Tik stingra kvalitātes uzraudzība nav visās valstīs, no kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Neapskatot kodu, daļa iedzīvotāju iegādājas olas, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas Savienības standartus. Turklāt nereti importētājām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi.
Vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts, ka olu lietošana uzturā paaugstina holesterīna līmeni asinīs, tā radot sirds-asinsvadu sistēmas slimību risku un tādēļ ir jāierobežo apēsto olu daudzums. Taču, izrādās, tā nav gluži taisnība. Tagad uztura speciālisti uzskata, ka ir ļoti svarīgi nošķirt pārtikas produktos atrodamo holesterīnu no asinīs esošā holesterīna. Proti, lielākoties holesterīns olās maz ietekmē holesterīna līmeni asinīs un tam ir neitrāla ietekme uz sirds veselību. Sirds veselības organizācijas atzīst, ka viena vārīta ola dienā nelabvēlīgi neietekmēs sirds – asinsvadu sistēmas veselību. Vēl jo vairāk – olas lielākoties satur mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes, tostarp Omega-3, kas samazina “sliktā” holesterīna līmeni.
Ja ikdienas uzturā tiek iekļautas olas, tā ir lieliska iespēja uzņemt ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu. Olās ir A, D, E, B3, B6 un B12 grupas vitamīni. Olas satur A vitamīnu un A vitamīna nepietiekama uzņemšana pasaulē tiek saistīta ar ļoti ietekmējošu faktoru redzes zaudēšanā. D vitamīns ir olas dzeltenumā un tādēļ bieži vien olas dzeltenumu dēvē arī par saules vitamīna rekordistu, jo simt gramos šī produkta ir 6 µg D vitamīna. D vitamīns cilvēka organismā nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī stiprina imūnsistēmu.
Olas ir vērtīgs produkts, kas satur ļoti daudz vērtīgu un cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu un mikroelementu.Olās ir mazs ogļhidrātu saturs un aptuveni 12 g olbaltumvielu un tauku uz 100 g. Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tostarp omega 3 un omega 6 taukskābes. Olās ir tādas organismam nepieciešamas uzturvielas kā cinks, selēns, retinols un tokoferoli. Tas piešķir produktam antioksidatīvu iedarbību, kas pasargā cilvēka organismu no dažādiem deģeneratīviem procesiem.
Holīns jeb B4 vitamīns ir ļoti svarīgs elements smadzeņu un nervu sistēmas darbībai, arī sirdsdarbībai. Izpētīts, ka cilvēkiem, kuri uzņem pietiekami daudz holīna, ir labāka atmiņa un asāka domāšana. Viena ola vidēji satur vairāk nekā 100 mg šīs vielas.
Olas ir piesātinātas ar spēcīgiem antioksidantiem, kas aizsargā mūsu acis no kaitīgās ultravioleto staru iedarbības un mazina kataraktas (acs lēcas apduļķošanās) veidošanās risku, pateicoties olas dzeltenumā esošajām vielām luteīnam un zeaksantīnam (acs tīklenē esošie pigmenti). Lielākā daļa šo vielu ir olas dzeltenumā un, lietojot to pietiekami samērīgi, ir pierādīts, ka tas mazina tīklenes deģenerāciju. Olas satur arī A vitamīnu un A vitamīna nepietiekama uzņemšana pasaulē tiek saistīta ar ļoti ietekmējošu faktoru redzes zaudēšanā.
